Oktobra beigas vienmēr nāk ar to īpašo sajūtu, kad viss sāk lēnām apgriezties kājām gaisā – it kā daba būtu izlēmusi, ka ir laiks pārbaudīt, cik ilgi mēs spējam izturēt, pirms ieslīgstam ziemas miegā. Sārtās lapas rota;ligi spēlējās zem kājām kā uz ballītes beigām, un visi saprot, ka nu tas ir tas laiks, kad saules gaisma ir kļuvusi par retu viesi – tādu, kuru vienmēr sagaida ar kafijas tasi un cerību, ka šoreiz viņa paliks mazliet ilgāk. Un tad, protams, ir laika maiņa – tas lielais ikgadējais rituāls, kad mēs pagriežam pulksteni par stundu atpakaļ un priecājamies, ka mums būs vairāk laika gulēšanai... kaut gan mūsu iekšējais pulkstenis jau kādu nedēļu kliedz: „Es par šo nejokoju, kas te notiek?” Un tie, kam ir mājdzīvnieki, zina, ka četrkājainie draugi nav dzirdējuši par šo "vienu stundu atpakaļ," jo, ja kaķis parasti mostas piecos no rīta un prasa brokastis, tad viņš to darīs arī četros, jo – hei, tas ir viņa grafiks, ne tava laika maiņas drāma. Līdz ar sārtajām lapām krīt arī vispārēja vēlme būt visur un visu laiku. Tā vietā cilvēki izvēlas mazākas, bet siltākas lietas – kā karstu tējas krūzi vai vakaru ar savu mīļāko filmu. Beigās mēs visi saprotam, ka oktobra beigas nav tikai par sārtajām lapām un tumsu. Tas ir par to, lai atkal no jauna atklātu, ka dzīvei nav obligāti jāskrien. Dažreiz pietiek vienkārši piebremzēt, apsēsties un ļaut laikam plūst, kamēr tu mierīgi skaties uz rudens lapām, kas maigi nosēžas zemē.  Un tā arī ir visa burvība – pat ja tumsa kļūst garāka un laikam tiek pielikta vēl viena stunda, oktobra beigas mums atgādina, ka svarīgi ir veltīt laiku ne tikai ikdienas darbiem, bet arī sev pašiem. Tāpat kā lapas krīt, arī mēs dažreiz varam atlaist to, kas vairs nav vajadzīgs, un sagatavoties jaunam dzīves posmam – tikai tagad ar siltām čībām un tasi sildošas tējas rokās.

Kā saprast ko darīt, kā darīt un kas jādara lai justos labi. Pēdējā laikā izjutām diskomforta sajutu, dažādus pārbaudījumus un nezinām ko iesākt, ko darīt. Ir izveidotas dažādas kopienas, kouču sistēmas pulcē cilvēkus, gurdi māca, bet labuma no tā nekāda. Ko darīt parastam cilvēkam, kā orientēties milzīgā informācijas gūzmā. No 2.02 – 23.03. ieejam jaunā enerģiju laiku joslā. Pāreja Ūdensvīra laikmetā, pēc cilvēka mēra kas ilgs 5000 gadu garumā. Visumā laika vienības nav, pagātne, tagadne, nākotne viss vienā. Jaunās enerģijas, ko tas nozīmē mums cilvēkiem. Sajūtu līmenī var būt spēcīgi jūtams transformācijas impulss, kas vēlas mainīt personību. Sajūtas var būt dažādas, no eiforijas līdz dvēseliskām dziļām ciešanām. Nāks atklāsmes, mainīsies cilvēku attieksme pret pasauli. Iespējama plaša emociju gamma, nestabilas izjūtas. Gribēsies raudāt, dusmoties, smieties. Jebkurš sīkums var izraisīt emocionālu reakciju. Vecās iemacītas cilvēka enerģijas iekšēji dumposies, negribēs atlaist veco, jo bailes no visa jaunā,. Vecās enerģijas ir pazīstamas, lai ari tās ir sāpes, vilšanās , bet pazīstamas. Kad jūtas cilvēkā sakāpinās līdz galējai robežai, un tālāk vairs nav kur iet. Tad tas maina mūsu iekšējo stāvokli.. Dusmu mākonis mūsos izceļas ar vārdiem neaprakstāmu jūtu gammas bagātību. Tur ir viss, no naida līdz beznosacījuma mīlestībai. Ar 02.02 jauns enerģijas vilnis aizsāk jaunu ciklu, kad laika straume ieņem jaunu virzienu. Kā izmantot šo enerģijas vilni cilvēkam. Būtu labi aizsākt jaunu mācību cikla vai sporta nodarbību, paštreniņu sev, pašizaugsmei. Labvēlīgs laiks jaunam biznesa virzienam, jaunam amatam, jebkuras jaunas vielas apguvei. Tieši šajā enerģijas vilnī visvieglāk sākt jaunu dzīvi. Laiks izpaust personīgo iniciatīvu. Pārsvars ir tam, kurš uzsāk dialogu. Panākumu gūšanai nepieciešams formulēt nodomu. Noder dzīves praktiskā pieredze un zināšanas. Dusmas uz sevi vai citiem vajag transformēt vēlmē uzvarēt. . Šajā vilnī uzvarēs stiprākais.